Ģenerālprokurors neiesaka zādzību gadījumos «apgrūtināt» policiju

Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neiesaka zādzību - it īpaši sīku un sadzīvisku, piemēram, velosipēda vai maka zādzību - gadījumos cietušajiem ar iesniegumiem par tām apgrūtināt policiju vai prokuratūru, jo «kurš tad strādās ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem»?

Oficiāli Kalnmeiers vada prokuratūras sistēmu, kuras galvenais uzdevums saskaņā ar Prokuratūras likumu ir patstāvīgi veikt uzraudzību pār likumības ievērošanu, reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Taču šie ir tikai formālie uzdevumi, savukārt reālajā dzīvē LR ģenerālprokurors aizvadītajā nedēļā publiski paziņoja, ka - citējot burtiski - viņa kā amatpersonas skatījumā saistībā ar noziedzību Latvijas Republikā «slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo rokās».

Līdz šim plašāk nepamanītā Latvijas Radio 4 intervijā, kas notika 26. novembrī, Kalnmeiers paziņoja, ka tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki esot pietiekami noslogoti ar nopietnu darbu, kam, piemēram, nelielu zādzību - tādu kā maks vai velosipēds - bezjēdzīgā izmeklēšana tikai traucējot.

Saskaņā ar ģenerālprokurora skaidrojumu Valsts policija vispār neesot spējīga notvert, piemēram, kabatzagļus citādi kā tikai pie rokas. "Cilvēks atnāk uz policiju un stāsta, ka viņam trolejbusā no kabatas izvilkts maks. Viņš zina, kas bija makā, piemēram, 400 eiro.

Ierosina kriminālprocesu, nu, un kas tālāk? Var noskaidrot trolejbusa maršrutu, cikos brauca, kas bija vadītājs. Un tālāk? Noskaidrot, kas īsti šajā laikā brauca, izkārt sludinājumu? Tas ir, principā, nu, noķert kabatzagli var tikai pie rokas," savu skatījumu uz policijas darbu un jēgu vērsties policijā ar iesniegumu skaidroja Kalnmeiers.

Līdzīgi bezjēdzīgi ģenerālprokurora skatījumā ir arī ar, piemēram, velosipēdu zādzībām - no Kalnmeiera teiktā izrietēja, ka ģenerālprokurors nesaskata nekā slikta tajā, ka šādus cietušos policija «triec ratā»:

«Vai, piemēram, cilvēkam nozaguši velosipēdu. Viņš ziņo policijai, bet viņam saka - liec mieru, vienalga neko nemeklēsim. Uz viņa iesniegumu raksta atteikumu - pats pazaudēji, tipa - un, ja viņš nesūdzas, mēs nepārbaudīsim.»

Kopumā valsts augstākās likumības ievērošanas amatpersonas viedoklis par vēršanos tiesībsargāšanas iestādēs bija šāds: «Ja mēs tērēsim visu policijas resursu sīku noziegumu vai kriminālu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai, kurš strādās ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem?»

Par zādzību meklē divas personas

Valsts policija (VP) medijiem izplatījusi divu personu fotogrāfijas, aicinot sabiedrību palīdzēt atrast šos cilvēkus.
Kā informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Diāna Lūkina, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa policisti attēlā redzamo vīrieti un sievieti tur aizdomās par zādzību.

Policija aicina ikvienu, kurš atpazīst attēlā redzamās personas vai zina viņu atrašanās vietu, ziņot, zvanot uz tālruņa numuriem 67086265, 67086200 vai 110.

Par dārgu zīmolu drēbju zādzību Latvijā tiek aizturētas sabiedrībā zināmas personas

Par dārgu zīmolu drēbju zādzību Latvijā dažkārt tiek aizturētas arī sabiedrībā labi zināmas prominentas personas, vēsta LNT raidījums «900 sekundes», atsaucoties uz policijas rīcībā esošo informāciju.

Visbiežāk no veikaliem Latvijā zog kosmētiku, alkoholu, kafiju un saldumus. Piemēram, veikalu tīklam «Maxima» zaudējumi zādzību dēļ gada laikā sasniedz vairākus tūkstošus eiro..

Zādzības veikalos parasti pastrādā vīrieši, bet aptuveni piektā daļa ir sievietes. Vecums, kurā cilvēki piekopj šo netikumu, arī ir ļoti dažāds – gadās gan jaunieši, gan deviņdesmitgadīgi sirmgalvji.

Parasti zādzības tiek veiktas Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās. Zagļi visbiežāk izvēlas veikalus, kur pulcējas liels daudzums pircēju. Vienas zādzības summa svārstās no nepilna eiro līdz pat vairākiem simtiem. Preces veikalos bieži tiek zagtas ar mērķi tās realizēt tālāk.

«Rimi Latvia» pārstāve Inga Bite atzīst, ka ļoti bieži tiek paņemtas viena veida preces, piemēram, kosmētika vai ķermeņa kopšanas līdzekļi. Iecienītas esot arī skūšanās kasetes. Šādas preces tiek realizētas tālāk.

Lai novērsu šīs zādzības, veikalos tiek uzstādītas jaunas videonovērošanas kameras, kurās detalizēti iespējams redzēt, kā zaglis izskatās. Veikalu zādzību statistika atsevišķi netiek izdalīta, taču tās pieskaitāmas pie sīkajām zādzībām.

Pirmajos šā gada deviņos mēnešos ir uzsākti gandrīz septiņi tūkstoši kriminālprocesu, un tas ir par 130 lietām mazāk nekā par tādu pašu laika periodu pērn.

Puse zagļu atzīst, ka paveikt zādzību ir ļoti vienkārši

Gandrīz puse iepriekš par zādzībām notiesāto atzīst, ka ielauzties īpašumā un paveikt zādzību ir ļoti vienkārši, liecina apdrošināšanas sabiedrības «Balta», pētījumu aģentūras «Data Serviss» un Valsts probācijas dienesta veiktais pētījums.

Veiktajā pētījumā šādam viedoklim piekrita 47,1 procents no aptaujātajām iepriekš tiesātājām personām. Turklāt 63 procenti no šīs respondentu grupas norādīja, ka zādzību parasti spēj paveikt ātrāk par 15 minūtēm, un tās var notikt jebkurā diennakts laikā, kaut arī priekšroka tiek dota dažādām svētku dienām un laikam, kad mājokļu īpašnieki dodas garākos atvaļinājumos.