Vai nepilnu gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, atskanot trauksmes signalizācijai, lielveikalos uzreiz evakuē cilvēkus? Un vai arī klienti ir gatavi pamest pirkumus ratiņos? To centās noskaidrot Latvijas Radio, aicinot uzņēmumu "Maxima Latvia", kas pēc traģēdijas izpelnījās daudz pārmetumu par iespējamu paviršību, parādīt solītās pārmaiņas. Ierakstu par šo tematu veidojusi žurnāliste Laura Dzērve.
„Uzmanību! Uzmanību! Ēkā ir izveidojusies ekstremālā situācija. Lūdzam visus, saglabājot mieru, atbilstoši administrācijas un apsardzes darbinieku norādījumiem doties uz ēkas izejām” - trauksmes signāls un pēc tam trijās valodās šāds uzaicinājums visiem evakuēties atskan "Maxima" lielajos veikalos, ja ir trauksmes situācija. Mazajos veikalos tikai signalizācija. Taču vēl pirms nepilna gada šim signālam mēdza neklausīt.
Atklājās, ka, atbilstoši instrukcijām, evakuēšanu „Maxima” apsardze sāka tikai tad, kad atrada trauksmes avotu. To arī meklēja Zolitūdes traģēdijas dienā. Pēc lielās nelaimes uzņēmuma rīcību tagad izmeklē policija kriminālprocesā. Ir arī bažas, ka „Maximas” attieksme pret savu klientu un darbinieku drošību ir bijusi pavirša un formāla.
Kas mainījies gada laikā?
„Maximas” bijušās kasieres no diviem veikaliem Latvijas Radio stāstīja: „Visas instrukcijas ir tikai formāli, paraksti tur, tur, tur un šeit. A, par ko tu paraksties? Ā, tā ir ugunsdrošība. Kursu novadīt, kas un kā būtu jādara ekstremālos apstākļos, ugunsnelaimē vai kādā citā nelaimē.. Nē, tu netiec instruēts. Pat tad, kad skan sirēnas, tad tiek pateikts, ka jāturpina sēdēt kasē."
"Instrukcija bija tā: pirmajā dienā pateica tā - kā dzird sirēnu, visiem pamest darba vietas. Nākamajā dienā pateica tā – kā būs sirēna, savas darba vietas neatstāt, apsargs aizies paskatīsies, kas notiek, un tad dos rīkojumu," stāstīja kasieres.
To, ka „Maxima” pavirši izturējās pret drošību, apliecina ne tikai šie divu veikalu bijušo kasieru stāsti. Arī Valsts darba inspekcija pēc Zolitūdes traģēdijas atklāja būtiskus pārkāpumus.
Kriminālprocess par darba drošības pārkāpumiem, sagaidāmā tiesāšanās ar Valsts darba inspekciju par uzņēmumam "Maxima" nelabvēlīgo atzinumu, arī tiesāšanās par iespaidīgām kompensācijām. Tāda tagad ir „Maximas” cena par attieksmi pret drošību.
"21.novembra notikumi viennozīmīgi bija sāpīga mācībstunda, bija jāizvērtē daudz kas," tā atzīst „Maxima Latvia” runasvīrs Jānis Beseris. Viņš uzsver, ka "Maximai" ir pārmaiņu laiks.
Lai noskaidrotu, vai pārmaiņas ir arī drošības jomā, Latvijas Radio aicināja „Maximā” parādīt tās dzīvē. Uzņēmums izvēlējās vienu no saviem trim lielākajiem veikaliem Slokas ielā, kur līdzās arī ir vēl vairāki mazāki veikali. Kopā ar Beseri un uzņēmuma ugunsdrošības speciālistu Andri Sekaci Latvijas Radio korepondente devās ekskursijā pa veikalu. Pirmā pieturvieta - ēkas evakuācijas plāns veikala iekšienē pie sienas, ar to iepazīstina Sekacis.
„Evakuācijas plānos tiek atspoguļoti evakuācijas ceļi, aparātu izvietojums – ugunsdzēsības līdzekļu, gan krānu, gan pašu ugunsdzēsības aparātu izvietojums objektā. Vadoties pēc šī plāna, ikviens cilvēks var atrast savu atrašanās vietu un atrast sev tuvāko evakuācijas izeju. Šajā gadījumā mēs esam šeit, tuvākā evakuācijas izeja būs pa centrālajām durvīm vai tirdzniecības zālē pa šīm durvīm,” klāsta Sekacis.
Uz vienu no evakuācijas izejām, kas atrodas veikala iekšienē, ceļu rāda abi "Maxima" pārstāvji, taču, ja paveras augšup, kurp jāiet, rāda arī taisnstūrveida zīme - balta bultiņa, kurai līdzās zaļa cilvēka piktogramma. „Tie evakuācijas ceļi apzīmēti gan ar zaļajiem cilvēciņiem, kas tad, kad pazūd gaisma, iedegas. Un gadījumā, ja nodziest gaisma, šīs lampas - otrais līmenis - paliek, lai cilvēki redz kur iet. Atbildīgais par drošību ir veikala vadītājs,” skaidro Beseris.
Lai noskaidrotu, vai pārmaiņas ir arī drošības jomā, Latvijas Radio aicināja „Maximā” parādīt tās dzīvē. Uzņēmums izvēlējās vienu no saviem trim lielākajiem veikaliem Slokas ielā, kur līdzās arī ir vēl vairāki mazāki veikali. Kopā ar Beseri un uzņēmuma ugunsdrošības speciālistu Andri Sekaci Latvijas Radio korepondente devās ekskursijā pa veikalu. Pirmā pieturvieta - ēkas evakuācijas plāns veikala iekšienē pie sienas, ar to iepazīstina Sekacis.
„Evakuācijas plānos tiek atspoguļoti evakuācijas ceļi, aparātu izvietojums – ugunsdzēsības līdzekļu, gan krānu, gan pašu ugunsdzēsības aparātu izvietojums objektā. Vadoties pēc šī plāna, ikviens cilvēks var atrast savu atrašanās vietu un atrast sev tuvāko evakuācijas izeju. Šajā gadījumā mēs esam šeit, tuvākā evakuācijas izeja būs pa centrālajām durvīm vai tirdzniecības zālē pa šīm durvīm,” klāsta Sekacis.
Uz vienu no evakuācijas izejām, kas atrodas veikala iekšienē, ceļu rāda abi "Maxima" pārstāvji, taču, ja paveras augšup, kurp jāiet, rāda arī taisnstūrveida zīme - balta bultiņa, kurai līdzās zaļa cilvēka piktogramma. „Tie evakuācijas ceļi apzīmēti gan ar zaļajiem cilvēciņiem, kas tad, kad pazūd gaisma, iedegas. Un gadījumā, ja nodziest gaisma, šīs lampas - otrais līmenis - paliek, lai cilvēki redz kur iet. Atbildīgais par drošību ir veikala vadītājs,” skaidro Beseris.
Jānis Beseris arī norāda, ka pēc Zolitūdes traģēdijas ne tikai mainītas ugunsdrošības instrukcijas, proti, tagad trauksmes situācijā vispirms visi jāevakuē, nevis jāmeklē iemesli. Tāpat arī liela uzmanība pievērsta ugunsdrošības sistēmu modernizācijai, kur tas nepieciešams.
"Kopumā ugunsdrošības jautājumu pilnveidošanai līdz gada beigām investēsim vairāk nekā 900 tūkstošus, ieskaitot darbinieku apmācības. Tās tiek īstenotas visiem darbiniekiem, ieskaitot veikalu darbiniekus, arī nomnieki tiek aicināti piedalīties. Papildu tam, kas ir likumā noteiktā kārtība, esam izstrādājuši vēl vienkāršāk uztveramu videoapmācību darbiniekiem, kur katrs darbinieks redz savu lomu un vēlamo rīcību, ja izskan ugunsdrošības trauksme," stāsta Beseris.
Mainījusies arī klientu attieksme
Slokas ielas „Maxima” veikala direktora vietniece Olga stāsta, kā notika šīs praktiskās mācības: „Martā bija četras vai piecas apmācības. Tas bija agri no rīta - septiņos. Ar visu dzēšanu, mēģinājām ar ugunsdzēšamo aparātu.”
Uz apmācībām „Maxima” arī aicināja šajā ēkā esošo mazo veikalu darbiniekus. Te gan jāteic, ka arī klientu evakuācija veikalā ir šogad jau bijusi vismaz trīs reizes, skanot viltus trauksmei. Veikala vecākā kasiere Olga pamanījusi, ka esot mainījusies ir klientu attieksme.
„Bija, protams, vispirms, ka klienti tā reaģē, ka tā nav trauksme, tās ir mācības. Bija ļoti nikni. Bet tagad tā nav. Visi mierā visu atstāj un aiziet,” stāsta Olga.
Kāda ir aina pie kasēm, stāsta kasiere-pārdevēja Dzintra: „Pirkumi tiek atstāti groziņos vai ratos, ja veikals tiek pēc pārtraukuma atvērts, tā arī tas vienmēr ir bijis, ratiņi un groziņi ir ar preci, un tur arī varam turpināt tālāk darbu.”
Latvijas Radio arī jautāja veikala klientiem, vai atskanot trauksmes signalizācijai viņi pamestu pirkumus un uzreiz pamestu veikalu.
„Vienkārši bēgtu, bēgtu no veikala, un viss. Pēc iespējas tālāk,” stāsta kāda sieviete. „Es nezinu, es par to nedomāju,” atzīst cits pircējs.
„Uzreiz izskrietu ārā. Esmu cilvēks uzmanīgs, un, kad arī pie stūres, ja atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, tad es arī braucu ar 50. Un ja raksta zīmes, tad tam ir kāds pamats. Un arī veikalā - ja signalizācija nostrādā, tad nostrādā,” stāsta kāda veikala pircēja.
Gaidāmas izmaiņas normatīvajos aktos
Saistībā ar evakuāciju šobrīd visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek gatavotas diezgan būtiskas izmaiņas, kas šobrīd vēl tiek saskaņotas iestādēs un drīz tiks sūtītas uz valsts sekretāru sanāksmi, lai sāktu ceļu uz valdību.
„Iepriekš nebija norunāts, ka ikvienas personas pienākums ir evakuēties, atskanot trauksmes signālam, tad šajā gadījumā mēs esam tādu normu iekļāvuši. Tas nebija pateikts, ka atskanot uzaicinājumam, ikvienai personai ir jāatstāj telpas. Un tad, protams, var piemērot arī sankcijas, ja konstatē faktu, kas palicis uz vietas. Lielākā sankcija ir tā, ka viņš aiziet bojā. Ja nav atstājis telpas un pēc piecām minūtēm pieiet pie durvīm, ieelpo dūmgāzes un turpat arī paliek,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Pēc Zolitūdes traģēdijas arī Valsts darba inspekcija īpašu vērību pievērsusi tieši veikaliem, veicot tematiskās pārbaudes, norāda inspekcijas pārstāve Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga. Kopš februāra kopumā Latvijā veiktas pārbaudes 173 veikalos, no kuriem 68 procentos gadījumu izdoti rīkojumi - konstatēti pārkāpumi darba aizsardzības un darba likumdošanas jomā, par kuriem inspektors ir izdevis rīkojumu novērst pārkāpumus. Un ir informācija par trīs piemērotiem sodiem.13 procentos pārbaudīto veikalu ir konstatētas nepilnības, kas saistītas ar darbinieku apmācību darba aizsardzības jomā," norāda inspekcijas pārstāve.
Šīs tematisko pārbaužu kampaņas laikā nav pārbaudīti „Maximas” veikali, jo „Maxima” deklarējusi, ka tai ir pārmaiņu process, un inspekcija ļaujot šim procesam notikt un tad pārbaudīt. Taču pārbaudes notikšot līdz šā gada beigām arī „Maximas” veikalos. Tas gan nenozīmē, ka inspekcija neseko līdzi „Maximas” aktivitātēm darba aizsardzības jomā.
„Uzmanību! Uzmanību! Ēkā ir izveidojusies ekstremālā situācija. Lūdzam visus, saglabājot mieru, atbilstoši administrācijas un apsardzes darbinieku norādījumiem doties uz ēkas izejām” - trauksmes signāls un pēc tam trijās valodās šāds uzaicinājums visiem evakuēties atskan "Maxima" lielajos veikalos, ja ir trauksmes situācija. Mazajos veikalos tikai signalizācija. Taču vēl pirms nepilna gada šim signālam mēdza neklausīt.
Atklājās, ka, atbilstoši instrukcijām, evakuēšanu „Maxima” apsardze sāka tikai tad, kad atrada trauksmes avotu. To arī meklēja Zolitūdes traģēdijas dienā. Pēc lielās nelaimes uzņēmuma rīcību tagad izmeklē policija kriminālprocesā. Ir arī bažas, ka „Maximas” attieksme pret savu klientu un darbinieku drošību ir bijusi pavirša un formāla.
Kas mainījies gada laikā?
„Maximas” bijušās kasieres no diviem veikaliem Latvijas Radio stāstīja: „Visas instrukcijas ir tikai formāli, paraksti tur, tur, tur un šeit. A, par ko tu paraksties? Ā, tā ir ugunsdrošība. Kursu novadīt, kas un kā būtu jādara ekstremālos apstākļos, ugunsnelaimē vai kādā citā nelaimē.. Nē, tu netiec instruēts. Pat tad, kad skan sirēnas, tad tiek pateikts, ka jāturpina sēdēt kasē."
"Instrukcija bija tā: pirmajā dienā pateica tā - kā dzird sirēnu, visiem pamest darba vietas. Nākamajā dienā pateica tā – kā būs sirēna, savas darba vietas neatstāt, apsargs aizies paskatīsies, kas notiek, un tad dos rīkojumu," stāstīja kasieres.
To, ka „Maxima” pavirši izturējās pret drošību, apliecina ne tikai šie divu veikalu bijušo kasieru stāsti. Arī Valsts darba inspekcija pēc Zolitūdes traģēdijas atklāja būtiskus pārkāpumus.
Kriminālprocess par darba drošības pārkāpumiem, sagaidāmā tiesāšanās ar Valsts darba inspekciju par uzņēmumam "Maxima" nelabvēlīgo atzinumu, arī tiesāšanās par iespaidīgām kompensācijām. Tāda tagad ir „Maximas” cena par attieksmi pret drošību.
"21.novembra notikumi viennozīmīgi bija sāpīga mācībstunda, bija jāizvērtē daudz kas," tā atzīst „Maxima Latvia” runasvīrs Jānis Beseris. Viņš uzsver, ka "Maximai" ir pārmaiņu laiks.
Lai noskaidrotu, vai pārmaiņas ir arī drošības jomā, Latvijas Radio aicināja „Maximā” parādīt tās dzīvē. Uzņēmums izvēlējās vienu no saviem trim lielākajiem veikaliem Slokas ielā, kur līdzās arī ir vēl vairāki mazāki veikali. Kopā ar Beseri un uzņēmuma ugunsdrošības speciālistu Andri Sekaci Latvijas Radio korepondente devās ekskursijā pa veikalu. Pirmā pieturvieta - ēkas evakuācijas plāns veikala iekšienē pie sienas, ar to iepazīstina Sekacis.
„Evakuācijas plānos tiek atspoguļoti evakuācijas ceļi, aparātu izvietojums – ugunsdzēsības līdzekļu, gan krānu, gan pašu ugunsdzēsības aparātu izvietojums objektā. Vadoties pēc šī plāna, ikviens cilvēks var atrast savu atrašanās vietu un atrast sev tuvāko evakuācijas izeju. Šajā gadījumā mēs esam šeit, tuvākā evakuācijas izeja būs pa centrālajām durvīm vai tirdzniecības zālē pa šīm durvīm,” klāsta Sekacis.
Uz vienu no evakuācijas izejām, kas atrodas veikala iekšienē, ceļu rāda abi "Maxima" pārstāvji, taču, ja paveras augšup, kurp jāiet, rāda arī taisnstūrveida zīme - balta bultiņa, kurai līdzās zaļa cilvēka piktogramma. „Tie evakuācijas ceļi apzīmēti gan ar zaļajiem cilvēciņiem, kas tad, kad pazūd gaisma, iedegas. Un gadījumā, ja nodziest gaisma, šīs lampas - otrais līmenis - paliek, lai cilvēki redz kur iet. Atbildīgais par drošību ir veikala vadītājs,” skaidro Beseris.
Lai noskaidrotu, vai pārmaiņas ir arī drošības jomā, Latvijas Radio aicināja „Maximā” parādīt tās dzīvē. Uzņēmums izvēlējās vienu no saviem trim lielākajiem veikaliem Slokas ielā, kur līdzās arī ir vēl vairāki mazāki veikali. Kopā ar Beseri un uzņēmuma ugunsdrošības speciālistu Andri Sekaci Latvijas Radio korepondente devās ekskursijā pa veikalu. Pirmā pieturvieta - ēkas evakuācijas plāns veikala iekšienē pie sienas, ar to iepazīstina Sekacis.
„Evakuācijas plānos tiek atspoguļoti evakuācijas ceļi, aparātu izvietojums – ugunsdzēsības līdzekļu, gan krānu, gan pašu ugunsdzēsības aparātu izvietojums objektā. Vadoties pēc šī plāna, ikviens cilvēks var atrast savu atrašanās vietu un atrast sev tuvāko evakuācijas izeju. Šajā gadījumā mēs esam šeit, tuvākā evakuācijas izeja būs pa centrālajām durvīm vai tirdzniecības zālē pa šīm durvīm,” klāsta Sekacis.
Uz vienu no evakuācijas izejām, kas atrodas veikala iekšienē, ceļu rāda abi "Maxima" pārstāvji, taču, ja paveras augšup, kurp jāiet, rāda arī taisnstūrveida zīme - balta bultiņa, kurai līdzās zaļa cilvēka piktogramma. „Tie evakuācijas ceļi apzīmēti gan ar zaļajiem cilvēciņiem, kas tad, kad pazūd gaisma, iedegas. Un gadījumā, ja nodziest gaisma, šīs lampas - otrais līmenis - paliek, lai cilvēki redz kur iet. Atbildīgais par drošību ir veikala vadītājs,” skaidro Beseris.
Jānis Beseris arī norāda, ka pēc Zolitūdes traģēdijas ne tikai mainītas ugunsdrošības instrukcijas, proti, tagad trauksmes situācijā vispirms visi jāevakuē, nevis jāmeklē iemesli. Tāpat arī liela uzmanība pievērsta ugunsdrošības sistēmu modernizācijai, kur tas nepieciešams.
"Kopumā ugunsdrošības jautājumu pilnveidošanai līdz gada beigām investēsim vairāk nekā 900 tūkstošus, ieskaitot darbinieku apmācības. Tās tiek īstenotas visiem darbiniekiem, ieskaitot veikalu darbiniekus, arī nomnieki tiek aicināti piedalīties. Papildu tam, kas ir likumā noteiktā kārtība, esam izstrādājuši vēl vienkāršāk uztveramu videoapmācību darbiniekiem, kur katrs darbinieks redz savu lomu un vēlamo rīcību, ja izskan ugunsdrošības trauksme," stāsta Beseris.
Mainījusies arī klientu attieksme
Slokas ielas „Maxima” veikala direktora vietniece Olga stāsta, kā notika šīs praktiskās mācības: „Martā bija četras vai piecas apmācības. Tas bija agri no rīta - septiņos. Ar visu dzēšanu, mēģinājām ar ugunsdzēšamo aparātu.”
Uz apmācībām „Maxima” arī aicināja šajā ēkā esošo mazo veikalu darbiniekus. Te gan jāteic, ka arī klientu evakuācija veikalā ir šogad jau bijusi vismaz trīs reizes, skanot viltus trauksmei. Veikala vecākā kasiere Olga pamanījusi, ka esot mainījusies ir klientu attieksme.
„Bija, protams, vispirms, ka klienti tā reaģē, ka tā nav trauksme, tās ir mācības. Bija ļoti nikni. Bet tagad tā nav. Visi mierā visu atstāj un aiziet,” stāsta Olga.
Kāda ir aina pie kasēm, stāsta kasiere-pārdevēja Dzintra: „Pirkumi tiek atstāti groziņos vai ratos, ja veikals tiek pēc pārtraukuma atvērts, tā arī tas vienmēr ir bijis, ratiņi un groziņi ir ar preci, un tur arī varam turpināt tālāk darbu.”
Latvijas Radio arī jautāja veikala klientiem, vai atskanot trauksmes signalizācijai viņi pamestu pirkumus un uzreiz pamestu veikalu.
„Vienkārši bēgtu, bēgtu no veikala, un viss. Pēc iespējas tālāk,” stāsta kāda sieviete. „Es nezinu, es par to nedomāju,” atzīst cits pircējs.
„Uzreiz izskrietu ārā. Esmu cilvēks uzmanīgs, un, kad arī pie stūres, ja atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, tad es arī braucu ar 50. Un ja raksta zīmes, tad tam ir kāds pamats. Un arī veikalā - ja signalizācija nostrādā, tad nostrādā,” stāsta kāda veikala pircēja.
Gaidāmas izmaiņas normatīvajos aktos
Saistībā ar evakuāciju šobrīd visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek gatavotas diezgan būtiskas izmaiņas, kas šobrīd vēl tiek saskaņotas iestādēs un drīz tiks sūtītas uz valsts sekretāru sanāksmi, lai sāktu ceļu uz valdību.
„Iepriekš nebija norunāts, ka ikvienas personas pienākums ir evakuēties, atskanot trauksmes signālam, tad šajā gadījumā mēs esam tādu normu iekļāvuši. Tas nebija pateikts, ka atskanot uzaicinājumam, ikvienai personai ir jāatstāj telpas. Un tad, protams, var piemērot arī sankcijas, ja konstatē faktu, kas palicis uz vietas. Lielākā sankcija ir tā, ka viņš aiziet bojā. Ja nav atstājis telpas un pēc piecām minūtēm pieiet pie durvīm, ieelpo dūmgāzes un turpat arī paliek,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Pēc Zolitūdes traģēdijas arī Valsts darba inspekcija īpašu vērību pievērsusi tieši veikaliem, veicot tematiskās pārbaudes, norāda inspekcijas pārstāve Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga. Kopš februāra kopumā Latvijā veiktas pārbaudes 173 veikalos, no kuriem 68 procentos gadījumu izdoti rīkojumi - konstatēti pārkāpumi darba aizsardzības un darba likumdošanas jomā, par kuriem inspektors ir izdevis rīkojumu novērst pārkāpumus. Un ir informācija par trīs piemērotiem sodiem.13 procentos pārbaudīto veikalu ir konstatētas nepilnības, kas saistītas ar darbinieku apmācību darba aizsardzības jomā," norāda inspekcijas pārstāve.
Šīs tematisko pārbaužu kampaņas laikā nav pārbaudīti „Maximas” veikali, jo „Maxima” deklarējusi, ka tai ir pārmaiņu process, un inspekcija ļaujot šim procesam notikt un tad pārbaudīt. Taču pārbaudes notikšot līdz šā gada beigām arī „Maximas” veikalos. Tas gan nenozīmē, ka inspekcija neseko līdzi „Maximas” aktivitātēm darba aizsardzības jomā.
Комментариев нет:
Отправить комментарий