Zagļi atklāj, kā viņi sagatavojas mājokļa apzagšanai

Kā atklāja BALTA un pētījumu centra SKDS veiktās tiesāto zagļu aptaujas rezultāti, liela daļa garnadžu zādzības īpaši rūpīgi izplāno, tomēr ir arī tādi, kas zādzības veic spontāni. Gadījumos, ja zādzība tiek plānota, plānu visbiežāk izstrādā vairākas personas kopā, tomēr ir gadījumi, kad ielaušanās plānu garnadzis plāno vienatnē.

Pēdējo gadu laikā ir palielinājies zādzības izplānošanai nepieciešamais laiks. Ja 2010. gadā 51% tiesāto garnadžu atbildēja, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas vien pāris dienas, tad 2015.gadā šo atbilžu variantu izvēlējās tikai 38% garnadžu. Šogad veiktajā pētījumā par 6 procentpunktiem palielinājies to aptaujāto zagļu skaits, kuri uzskata, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas dažas nedēļas, savukārt par 9 procentpunktiem palielinājies to garnadžu skaits, kuri zādzību plāno mēnesi un pat ilgāk.

BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda, ka pētījumā tiesātie garnadži atklāja arī pazīmes, kas varētu liecināt, ka mājokļa iemītniekiem ir nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību sava īpašuma drošības pasākumiem, jo kāds ir «noskatījis» viņa mājokli kā apzagšanai derīgu un ērtu objektu.

«Galvenokārt zagļi norādīja, ka visreālākais iemesls, kā iedzīvotāji varētu pamanīt, ka garnadzis vēro viņu un viņa mājokli, būtu, ja pie mājas regulāri parādās aizdomīgi cilvēki, kuri pirms tam mājokļa apkaimē nav redzēti. Tomēr piesardzīgam vajadzētu kļūt arī ikvienam, kuram ir nesen uzradies jauns un ļoti ziņkārīgs paziņa, vai arī, ja mājā neaicināti cenšas ienākt kādu firmu darbinieki. Paņēmiens, kad garnadzis tēlo kādu firmas darbinieku, kurš ieradies kaut ko salabot vai veikt aptauju, mēdz būt viens no bīstamākajiem, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri, uzticoties cilvēka sacītajam, ielaiž šīs personas savā mājoklī. Būtiski ikvienam ir atcerēties, ka mājoklī ielaist firmu darbiniekus drīkst tikai, ja paši esat šīs firmas/cilvēka pakalpojumus lūdzis, turklāt pat tad ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmums ir pavisam «oficiāls», godīgs un ar labām atsauksmēm,» norāda I. Savickis.

Tāpat personas, kuras tiesātas par ielaušanos, pētījumā norādīja būtisku faktu – pēdējo gadu laikā zagļi daudz biežāk pirms aplaupīšanas mēģina iegūt informāciju, novērojot un izsekojot interesējošās personas vai arī iegūstot informāciju no radiniekiem, kolēģiem, draugiem vai bērniem. 75% tiesāto garnadžu norādīja, ka būtiskākā informācija, ko zagļi mēģina iegūt pirms zādzības veikšanas, ir laiks, kad mājokļa īpašnieks un viņa ģimenes locekļi nav mājās.